COME PRIMA | BAROKS & KLASICISMS | Polijas – Ukrainas mūzika

Ieskats ukraiņu baznīcas dziedājumu daudzveidībā – no pirmsbaroka tradīcijām un baroka laika stilistikas līdz pat klasicisma pērlēm interesantā salīdzinājumā ar tā paša laika Polijas-Lietuvas lielvalsts sastāvā esošās Polijas muzikālajiem piemēriem.

Programmā: Pękiels, Diletskis, Bortņanskis, Berezovskis, Vedels

Ukraiņu baroka saknes meklējamas Rietumeiropas stilos, īpaši itāļu un poļu barokā, taču tajā ir dziļi integrētas ukraiņu nacionālās tradīcijas. Baroka periods Ukrainā sakrīt ar Ukrainas kazaku valsts veidošanās laiks, tāpēc ukraiņu baroku pat mēdz dēvēt par kazaku baroku (Коза́цьке баро́ко). Valsts atrašanās Polijas-Lietuvas kopvalsts varā veicināja ukraiņu tradīciju saplūšanu ar Rietumeiropas ietekmēm, taču postošo karu laikmets galu galā noveda pie kazaku Ukrainas krišanas un pārtapšanas par Krievijas impērijas provinci. Mūzikas dzīve Ukrainā apsīka un pat tika represēta, tomēr ukraiņu baroks kļuva par nozīmīgu posmu nacionālās kultūras veidošanā, atspoguļojot vēlmi saglabāt ukraiņu identitāti un patstāvību, veidojot ukraiņu tautas kultūras kodu, ieliekot pamatus nākotnes nacionālajai atdzimšanai.

Ukrainā vēsturiski bija izveidojušās vietējās baznīcas dziedāšanas tradīcijas – dievkalpojumu praksē tika izmantoti ne tikai seno bizantiešu, bulgāru, Kijivas, Pečerskas, bet arī Mežihirjas, Ļvivas, Volīnijas un citi dziedājumi. Simtiem ukraiņu baroka laikmeta kora mūzikas skaņdarbu, kas nonākuši līdz mums, ir anonīmi darbi. No 16. gadsimta beigu mūzikas ir saglabājušās ar roku rakstītas irmoloģijas (ірмологіони) – liturģiskās mūzikas krājumi visiem gada cikla svētkiem, kas pierakstīti ar Kijivas zīmju rakstu (київським знам’ям). Par unikāliem ukraiņu garīgās mūzikas artefaktiem uzskatāmi:

• monodijas (монодії) – unisona meditatīvie dziedājumi;
• irmosi (irmosy) – tradicionālie ukraiņu garīgie dziedājumi;
• zīmjudziedājums(знаменний розспів) – seno pareizticīgo kulta dziedājumu sistēma 12.-17. gadsimtā; nosaukums cēlies no senslāvu dziedāšanas zīmes karogs (sensl. знамѧ); sākotnēji vienbalsīgi, bet vēlāk attīstījās astoņu balsu sistēmas ietvaros; ritms ir asimetrisks, un to nosaka teksts; mēdz izšķirt Kijivas, grieķu un bulgāru (stila) dziedājumus;
• kanti(канти) – populāri Ukrainā 16. un 17. gadsimtā trīsbalsīgi dziedājumi (tā laika šlāgeri).

Pēc gadsimtiem ilgas meditatīvās monofoniskās monodijas dominēšanas baroka laikmets radīja sulīgu polifoniju. Partēzā(jeb partesu - balsu partiju) kordziedāšana (партесный распев, partes chant) attīstījās raksturīgā ukraiņu tradīcijā – kā daudzbalsīgs (visbiežāk četrbalsīgs) kora a cappella viendaļīgs koncerts (одночастинний партесний концерт), pirmajā vietā izvirzot ne tik daudz lūgšanu un meditatīvus, cik estētiskus aspektus. Radās filigrāna un ļoti meistarīga 8, 12, 16 un dažreiz 24 balsu polifonija, sulīgs kora priekšnesums. Tā laika vadošie diriģenti ne tikai obligāti paši dziedāja skaņdarba atskaņošanas laikā, bet arī zināja no galvas visas partijas, jo partitūras vienkārši nebija. Tā kā pareizticīgo liturģiskajā tradīcijā instrumenti kategoriski netika izmantoti, kora koncerti kļuva par unikālu žanru, kas ukraiņiem aizstāja simfoniju. Izcilākie šī laikmeta pārstāvji bija Mikolajs Dileckis, Hermans Levickis, bet 17. gadsimta beigās parādās vēl citi profesionāli ukraiņu Rietumu stila komponisti – Simeons Pekalickis, Feofans Prokopovičs, Maksims Berezovskis, Dmitro Bortņanskis, Artems Vedels un citi. Tieši viņi ieviesa Eiropas klasicisma stilu ne tikai ukraiņu, bet vēlāk arī krievu mūzikā. Uzauguši ukraiņu partēzās dziedāšanas tradīcijās, viņi radīja garīgo koru koncertu šedevrus un bija pirmo simfoniju un citu žanru instrumentālo darbu autori Austrumeiropā.

Vīru kamerkoris LOGOS, dibināts 2013. gadā kā Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris virspriestera Joana Šēnroka vadībā, kas bija arī tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Publikas ievērību koris ieguva tieši ar savu koncertdarbību, kā rezultātā izveidojās par patstāvīgu koncertējošu vienību bez jebkādas saistības ar baznīcas struktūrām. Ar 2022. gada februāri J. Šenroks beidza savu mākslinieka darbību. Kolektīva vadību turpināja pārējie kora diriģenti un kormeistari – Arnis Paurs, Rihards Rudzītis, Max Roomsky, Andris Gailis. Pašlaik koris darbojas uz konkrētiem projektiem, kurus veido biedrība LOGOSS, bet koncertus vada kāds no diriģentiem. Kolektīvu veido 12 vīri ar ilggadīgu dziedāšanas pieredzi Latvijas profesionālajos koros (Ave Sol, VAK “Latvija”, Latvijas Radio korī, Latvijas Nacionālās operas korī) un citos kolektīvos. Sadarbība ar daudziem pašmāju un ārvalstu solistiem, dziedātājiem, instrumentālistiem un pat mūzikas grupām ļauj mainīt kora sastāvu atkarībā no programmas. Kora repertuāra pamatu veido dažādu reģionu un kultūras tradīciju mūzika ar sakrāliem tekstiem, sākot no senajiem baznīcas dziedājumiem līdz mūsdienu komponistu sacerējumiem. Plašo repertuāru palīdz dažādot arī sadarbība ar mūsdienu komponistiem no Baltijas reģiona valstīm. Tomēr kora spilgtākā vizītkarte ir emocionālie, dramatisma piesātinātie Lielā Gavēņa laika dziedājumi, kā arī klasiskie, profesionālo komponistu radītie pareizticīgās mūzikas kora koncerti. 10 darba gadu laikā ir sniegti vairāk nekā pusotra simta koncertu. Kora koncertdarbības ģeogrāfija – Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Gruzija, Polija, Krievija, Baltkrievija, Īrija, Šveice, Francija, Kipra, ASV.

Serhijs Zadorožnijs ir Ukrainas kordiriģents un vokālists. Mācījies M. D. Leontoviča Vinnicas koledžā un P. I. Čaikovska Ukrainas Mūzikas akadēmijā, kur ieguva bakalaura un maģistra grādus kora diriģēšanā. Vēlāk Serhijs pabeidza studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot vēl vienu maģistra grādu. Serhijs strādājis ar dažādiem koru kolektīviem, dibinājis vīru kori "Rodos" Vinnicā, bijis Kijivas simfoniskā orķestra un kora dalībnieks, bet kopš 2022. gada ir Valsts akadēmiskā kora Latvija dalībnieks. Viņš arī dibināja un vada agrīnās mūzikas ansambli Ældmusic, kas aktīvi uzstājas uz starptautiskām skatuvēm. Pašlaik Serhijs Zadorožnijs turpina aktīvi nodarboties ar diriģēšanu, vokālo darbību un strādā akadēmiskajā sfērā, attīstot jaunus muzikālos projektus un sadarbojoties ar dažādiem mūzikas kolektīviem.

Piedalās:

• Vīru kamerkoris LOGOS
• Serhijs Zadorožnijs (diriģents un programmas mākslinieciskais vadītājs, Ukraina)