PINOKIO. DONS KIHOTS | XIX Bērnu starptautiskais baleta pasaku festivals ZIEMAS PASAKA

“Melus, manu zēn, es atpazīstu uzreiz! Tāpēc, ka ir divu veidu meli – meli, kam ir īsas kājas, un meli, kam ir garš deguns.” Kopš Karlo Kollodi stāsta iznākšanas 1881. gadā pasaule ir stipri mainījusies, un ja mēs šodien spēlējam šo iemīļoto tēlu uz skatuves, mums viņš jāpielāgo līdzi mūsu laikam. Tāda bija mana pirmā doma, kad skolas vadība ierosināja veidot horeogrāfiju jaunāko un vidējo klašu skolēniem paredzētam deju uzvedumam par šo tēmu. Mēs gribējām atrast paši savu veidu, kā nospēlēt uz skatuves PINOKIO, un tā radās šī stāsta par pieaugšanu, adaptācija. Protams, bija jāapspēlē arī deguns, kas izstiepjas, kad melo – Pinokio zīmīgākā īpašība. Pastāvīgi smeļoties iedvesmu Kollodi stāstā, es veidoju ainas tieši inscenējumam baleta skolā. Īpašajam izaicinājumam, kādu rada literāra materiāla izteikšana dejas valodā, pievienojās vēl viens nozīmīgs aspekts. Veidojot PINOKIO horeogrāfiju, bija jāatklāj audzēkņu individuālās spējas, tās jāizmanto un kopīgi jāpilnveido. Vērot jauniešu eksperimentus mākslinieciskajās izpausmēs un viņu pilnveidošanos to gaitā vienmēr ir aizraujošs process un iespaidīga aina. Un tā ir radies ļoti īpašs deju uzvedums.

• Baleta izrāde visai ģimenei pēc Karlo Kollodi stāsta (1:10)
• Torstens Hendlers [Torsten Händler], horeogrāfs
• Fragmenti no baleta “Dons Kihots”
• Berīnes valsts baletskola (Vācija)