ROKOPERA | EI, JŪS TUR!

Rokopera “Ei, jūs tur!” 1971. gadā bija drosmīgs sapnis par izlaušanos — no režīma, no sienām, no klusēšanas. Tā kļuva par brīvības simbolu, par iespēju domās aizlidot līdz Sanfrancisko, pat ja realitātē priekšā bija dzelzs priekškars. Šodien šis vēstījums atgriežas ar jaunu spēku, jo arī mūsdienās brīvība nav pašsaprotama. Ne tikai valsts robežās, bet arī mūsu pašu galvās — vai spējam būt drosmīgi, runāt, iestāties par patiesību, skaistumu un cilvēcīgumu? Klusēšana par būtisko ir smagāka nekā cietuma siena.

Šajā rokoperā sastopas trīs balsis. Viņš un Viņa ir divi sapņotāji, kas meklē ceļu uz brīvību. Koris ir bars, kas runā vienā balsī, pakļaujas masu domāšanai un ideoloģijai. Koris nav tikai fons — tas ir meinstrīms, kas bez domāšanas atkārto ieprogrammētas frāzes, kļūstot par spēku, kas noslāpē individuālo. Arī šodien mēs bieži pakļaujamies šim “korim” — ļaujamies neīstai pasaulei, kas aizstāj patieso. Rokopera atklāj, ka lielākā cietuma siena nav ārpusē, bet mūsos pašos — brīdī, kad izvēlamies klusēt un nerunāt par būtisko.

Vēsturiskais konteksts

Pirmā latviešu rokopera “Ei, jūs tur!” uzrakstīta 1971. gadā. “Ei, jūs tur!” (ar domu – vai te kāds ir?) — ar šiem vārdiem opera sākas. Libreta autors ir dzejnieks Viks (Viktors Kalniņš), un librets veidots pēc armēņu izcelsmes amerikāņu rakstnieka Viljama Sarojana lugas “Hello Out There!” motīviem. Lugas pirmizrāde notika 1941. gadā Kalifornijā, vēlāk tā uzvesta Brodvejā, ekranizēta un pārtapusi arī operas versijā.

Stāsts ir par mīlestību un alkām pēc brīvības. Padomju laikos šis darbs tika uzskatīts par pretvalstisku, un Liepājas teātrī rokoperas pirmizrāde notika tikai 1977. gadā. Režisors bija Māris Putniņš, taču viņš kļuva par nevēlamu personu, un iestudējumu “formāli” pārņēma Oļģerts Kroders. Lomas toreiz bija Indra Briķe, Ieva Akuratere un Juris Bartkevičs, bet mūziķi – grupa “Līvi” un Juris Pavītols.

Kopš tā laika darbs vairākkārt uzvests un ierakstīts: 1984., 1986., 1992., 1996., 2011. gadā, kā arī turpinājis dzīvot audioierakstos. Imanta Kalniņa mūzika joprojām pārlaicīgi sniedz emocionālu pārdzīvojumu un dvēselisku smeldzi, bet libreta ideja — mīlestība un brīvības alkas ir vienīgais ceļš ārā no eksistenciālā vai personiskā cietuma — saglabā aktualitāti arī šodien.

Uzvedumu rīko nodibinājums IEDVESMAS FONDS sadarbībā ar Ziemeļrīgas kultūras apvienību, sagaidot leģendārā komponista Imanta Kalniņa 85. dzimšanas dienu 2026. gadā.

Radošā grupa:

• Režisore Rēzija KALNIŅA
• VIŅŠ – Atis ZVIEDRIS
• VIŅA – Viktorija MAJORE
• KORIS – JASMĪNAS KORIS (Mākslinieciskā vadītāja Agita RIMŠĒVIČA)

Instrumentālā grupa:

• Romāns VENDIŅŠ – taustiņi
• Jānis KALNIŅŠ – ģitāra
• Rolands MAJORS – ģitāra
• Pēteris LIEPIŅŠ – bass
• Eduards RAUBIŠKO – klarnete
• Andis KLUČNIEKS – flauta
• Raitis AUKŠMUKSTS – bungas

– – –

• Horeogrāfe – Elīna GAITJUKEVIČA
• Scenogrāfs – Artūrs VIRTMANIS
• Gaismu mākslinieks Ģederts SILIŅŠ
• Skaņu režisori Andris ŪZE, Jānis ĶUŅĶIS

Mūzikas apskatnieks Orests SILABRIEDIS un filosofs Kaspars EIHMANIS dalīsies pārdomās par rokoperas vēsturisko kontekstu,  simbolisko nozīmi un, kā stāsts spēj uzrunāt mūsdienu klausītāju.